Brazilija

18.novembra rītā Nova Odesas pašvaldībā (Saunpaula apgabals, Brazīlija) paceļ Latvijas karogu
Pulksten 17.00 (Latvijā 21.00) kopīgi dzied Latvijas himnu Latviešu luterāņu baznīcā; velta dzejoļus Latvijai un nolasa Latvijas Valsts prezidenta 18.novembra uzrunu tautiešiem.

Mineapole

Mineapolē (Minesotas štats, ASV) kopīgi dzied „Dievs, svētī Latviju”

Saginava

Saginavā (Mičiganas štats, ASV) pulksten 14.00 dzied Latvijas himnu

Cesu pilsētas 3.pamatskolas

Cēsu pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi, bērni un vecāki ar saviem darbiem atbalsta patriotisma idejas.

Latvijas studenšu un studentu korporāciju Latvijas Valsts svētku svinēšanas tradīcijas

 

(..) Šodien, Kungs, mēs tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr tavu sauli brīviem pāri galvām just -
Līdz tiem laikiem, kuŗus šodien nezin vēl no mums neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs!

/Fragments no L.Breikša “Lūgšana”/

 

Latvijas studenšu un studentu korporāciju galvenā vērtība gan to dibināšanas laikā, gan arī mūsdienās ir tēvzemes mīlestība un patriotisms. Mīlestība pret latviešu zemi, tautu, latviešu valodas, latviešu tradīciju un kultūras izkopšana un ieaudzināšana jaunajās studentēs ir ikvienas latviešu studenšu korporācijas darbības pamatā.

Latvijas valsts un korporāciju vēsture ir cieši savīta. Daudzi korporanti ir aktīvi piedalījušies Latvijas brīvības cīņās, valsts politiskajā un ekonomiskajā attīstībā un tautas nacionālās identitātes stiprināšanā. Studenšu korporācijas visu savu pastāvēšanas laiku uzsver valstisko un nācijas piederību, svin atceres dienas un godina korporāciju dibinātājas un pārstāves, kurām šīs dienas ir bijušas īpaši nozīmīgas, kas 18. novembri svinējušas trimdā vai slepus Padomju Latvijā, un kopā mēs priecājamies, ka šos svētkus šodien varam svinēt atklāti visas kopā. Tādēļ Latvijas Republikas proklamēšanas diena korporāciju loceklēm ir īpaša - tā ir iespēja izrādīt cieņu savai tēvu zemei, godāt tās aizstāvjus un pieminēt valsts dibināšanas vēsturiskos notikumus. Un gatavošanās tai notiek ar īpašu rūpību. Ik gadu studenšu korporāciju Filistru Savienība rīko Lielo kapu sakopšanas talku, kurā piedalīties ir aicināti visu studenšu un studentu korporāciju locekļi. 

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā vairāk kā tūkstotis studenšu un studentu korporāciju locekļu ik gadu 18.novembra agrā rītā kā skudriņas no visām pusēm satek milzīgā pūznī pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19, lai, sastājoties organizētā kolonnā, dotos svinīgā gājienā uz Brāļu kapiem. Korporanti ir vieni no pirmajiem, kas 18. novembrī sveic Latviju tās dzimšanas dienā, to simboliski apliecinot ar korporantu gājienu, svinīgām uzrunām pie Mūžīgās uguns un ziedu nolikšanu pie Mātes Latvijas tēla.

Ir patiess prieks un neviltots lepnums par pirmās brīvvalsts laikā Latvijas Universitātes aizsāktās tradīcijas turpināšanos. Pēc neatkarības atgūšanas to pārņēma un kopš 1992. gada organizē Latvijas Studentu korporāciju Prezidiju Konvents. Arī Latvijas nākotne – studentes un studenti, jaunie korporāciju biedri arvien turpina aktīvi atbalstīt 18. novembra gājiena tradīciju, izjūtot Latvijas tautas kopības spēku:

 

-          “Kopības un patriotisma sajūta mūs sildīja un vienoja. Dažbrīd acīs pat sariesās asaras, prieka asaras, par to neaprakstāmo kopības un siltuma sajūtu, kas tajā dienā mājoja mūsu sirdīs. Šī laimes sajūta mani nepameta vēl ilgi.” (taut! Signe Prūse, daugaviete, 2002.gads)

-          “Studentu un studenšu korporāciju biedri pulcējas – tik daudz, bet tiešām vienoti. Ikviena sirdi, arī manu, pārpildīja spožie saules stari. Tas nekas, ka rudens. Varbūt kāda asara steidzās noritēt pār vaigu. Manu sirdi kārtējo reizi pārņem nemiers, tik daudz domu. Līdz lēni šī vienotā ķēde dodas uz priekšu, lai sasniegtu sava gājiena galamērķi – Brāļu kapus, kur atcerējās ikvienu cīnītāju par Latvijas neatkarību. Tā varētu iet un iet, nepārtraukti domājot un apliecinot sev, ka tas ir mūsu kopīgais ceļš uz Latvijas neatkarības mūžību. Šos svētkus svin visi, kas, atceroties pagātni, raugās Latvijas nākotnē.” (taut! Darja Orele, daugaviete, 2006.gads)

-          “Kopā ceļš līdz Brāļu kapiem nelikās tik tāls, un sals - tik ass. Svinīgā daļa - uzrunas, dziesmas un ziedu nolikšana pie Mātes Latvijas pieminekļa bija sirsnīga un cieņas pilna pateicība brīvības cīņās kritušajiem karavīriem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu no mums. ” (meit! Elīna Briede, daugaviete, 2008.gads)

 

Pēc gājiena, kad tiek nolikti ziedi pie Mātes Latvijas, korporāciju biedri apmeklē mirušo locekļu kapavietas Meža kapos, sakopj tās, noliek ziedus un aizdedz sveces.

Korporāciju locekles ir kopā šajā dienā un kopīgi svin valsts svētkus savos konventa dzīvokļos un piedalās citos, sabiedriskos valsts svētku pasākumos. Šī ir diena, kad korporantēm satikties kopā kuplākā skaitā un baudīt atkalredzēšanās prieku, vienmēr atceroties to laiku, kad šo dienu korporāciju pārstāves svinēja, sanākot kopā uz viltus vārda vai dzimšanas dienu svinībām, vai atrodoties trimdā, tālu projām no dzimtās zemes Latvijas.

Gan konventa dzīvokļos, gan citos sabiedriskos pasākumos šajos svētkos, nereti arī tramvajā, dodoties atpakaļ uz pilsētu no Brāļu kapiem, tiek dziedātas latviešu dziesmas, kas ir vēl viena korporāciju būtiska iezīme ikvienā kopā sanākšanas reizē, tā parādot godu gan Latvijai, gan savām dibinātājām, gan padarot gada tumšo laiku gaišāku ar pozitīvajām emocijām, ko sniedz satikšanās un dziedāšana. Latvijas Republikas apaļās jubilejās, kā arī citos gados studentes ir organizējušas arī 18. novembra koncertu, kurā Latviju ar dziesmām sveikt sanāk Latvijas korporantu saime, neiztrūkstoši koncerta programmā klausoties Studenšu prezidiju konventa un Prezidiju konventa korus, kā arī baudot daudzu korporantu, gan mūziķu, gan mākslinieku sniegumu.

 

Fil! Gunta Špīse, studenšu korporācija Zinta

Studenšu prezidiju konventa t/l seniore

www.spk.lv

 

Raksts tapis pateicoties studenšu korporāciju atbalstam.

Raksta līdzautores:

Taut! Katrīna Pakšāne, s!k! Daugaviete, t/l sekretāre

Taut! Katrīna Kaktiņa, s!k! Imeria t/l seniore

Taut! Gunta Kinta, s!k! Selga t/l seniore